Lamināta klases – kā tās veidojas un kā atšķiras

Tā dēvētās lamināta klases jeb lamināta nodilumizturības klases ir universāla šī grīdas seguma klasifikācijas sistēma, kas diferencē laminātu atkarībā no ražošanas veida un īpašībām. Šī raksta mērķis ir izskaidrot būtiskākās atšķirības starp dažādas klases laminātiem un kliedēt mītu par to, ka tās ir tikai mārketinga speciālistu izdomāts triks.

Kā liecina nosaukums, lamināta nodilumizturības klases apzīmē lamināta izturību pret skrāpējumiem, bojājumiem un jebkura cita veida ietekmi, kas veicina lamināta nolietošanos.

Jo izturīgāks lamināts, jo ilgstošāk to varēs lietot, un attiecīgi augstāks ir laminātam piešķirtais klases numurs. Šī sistēma tika ieviesta, lai atvieglotu izvēles izdarīšanu lamināta pircējiem.

Lamināta klases

Sākotnēji ražotāji laminātu iedalīja sešās klasēs. Dzīvojamām telpām 21., 22., 23. klase, savukārt publiskas lietošanas telpām – 31., 32. un 33. klase. Laikam ejot, zemākās klases lamināts ar mazāko nodilumizturību neguva pircēju atzinību ne pārāk augstās kvalitātes dēļ. Tāpēc ražotāji pamazām atteicās no tā izgatavošanas. Šobrīd pārsvarā tiek ražots 31., 32. un 33. klases lamināts, kā arī 34. klases lamināts, kas ir piemērots industriālām vajadzībām, ražošanas telpām.

Lamināta klases kā oficiāls lamināta klasifikācijas veids ir nostiprināts Eiropas normatīvos. Tajos noteikta arī katrai klasei paredzētā noslogojuma intensitāte.

Salonā “Grīdas Stils” pieejams tikai kvalitatīvākais – 32. un 33. klases lamināts.

Atgriežamies pie svarīgākā – ar ko īsti tās savstarpēji atšķiras?

Lamināta klases. Atšķirības

Lamināta klasifikācijas pamatā ir apjomīga, Eiropas lamināta ražotāju kopīgi ieviesta testu sistēma, ar kuras palīdzību pārbauda lamināta izturību noteiktas slodzes ietekmē. Lai saprastu, kas veido lamināta nodilumizturību, svarīgi zināt, no kā sastāv lamināta dēlis jeb lamināta panelis. Lielākoties to veido četras, augstā temperatūrā blīvi sapresētas kārtas, kas veido viendabīgas masas materiālu:

1. Caurspīdīgs alumīnija oksīda virsējais pārklājums.
2. Apdares jeb dekoratīvais, redzamais slānis, ko izgatavo no sintētiski apstrādāta un ar melamīna sveķiem piesūcināta papīra.
3. Pamatslānis no īpaši izturīgas, ļoti cietas, stabilas un mitrumnecaurlaidīgas HDF kokšķiedras plāksnes.
4. Apakšslānis jeb izlīdzinošais slānis no sintētiska un ūdensizturīga aizsardzības materiāla.

Kopējais lamināta biezums parasti ir 6-12 mm. Jo biezāks ir tā pamatslānis, t.i., HDF kokšķiedras plāksne, jo cietāks un izturīgāks ir pats lamināts.

Eiropas Savienības standarts EN 13329, kas stājās spēkā 1999. gadā un regulē lamināta ražošanu, tostarp arī jau pieminētās testēšanas metodes, uzliek par pienākumu ražotājiem skaidri informēt pircējus par produkta atbilstību konkrētai lamināta klasei. Citiem vārdiem – uzrakstīt to uz produkta iepakojuma redzamā vietā.

Arī lamināta cena var būt labs orientieris. Labas kvalitātes lamināts var maksāt pat divas reizes vairāk par zemas klases laminātu. Un, neesot lamināta speciālistam, ar aci atšķirt tos vienu no otra dažkārt var būt ļoti grūti.

Lamināta ieklāšana un kopšana

Lamināta klase pati par sevi nav garants, ka lamināts kalpos ražotāja noteikto laiku. Tikpat svarīga ir pareiza tā ieklāšana un vēl svarīgāka – kopšana. Tieši tāpēc uz lamināta iepakojumam pievienotās informācijas vienmēr ir lasāms brīdinājums precīzi sekot ieklāšanas un kopšanas instrukcijām, kā arī lietot laminātu atbilstoši tam paredzētajai noslogojuma intensitātei.

Papildu jautājumu gadījumā vienmēr iespējams vērsties pie mūsu lamināta speciālistiem, izmantojot kādu no elektroniskajām saziņas formām vai nākot ciemos pie mums uz salonu “Grīdas Stils”. Kontaktinformācija – TE. Gaidīsim ciemos!